Ziemeļvalstīs gūtā pieredze

  • Likums par atbalstu un pakalpojumiem (LS) Zviedrijā

  • Landstings - lēnes - pašpārvaldes institūcija

  • Habilitācija. Bērnu un jauniešu, kā arī pieaugušu personu ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta institūcija

  • Atslodzes pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. ĪsIaicīgas uzturēšanās pakalpojums ģimenēm ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi Villerkulla

  • Transportpakalpojumi

  • Dzīves vietas pielāgošanas pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem Mjēlbī, vienā no Zviedrijas pašvaldībām

 

Informācija - Projekta “Tikšanās”, Granta līgums Nr. 2003/004-979-01-02/SVAP-21/13, īstenošanas laikā uzkrātā pieredze

Likums par atbalstu un pakalpojumiem (LSS)

 

 Zviedrijā, 1994. gada 1. janvārī spēkā stājās Likums par atbalstu un pakalpojumiem (LSS), kas atsevišķām personu grupām, kuriem ir ievērojami funkcionālie traucējumi, garantē iespējami labas dzīves priekšnoteikumus. Tas nozīmē:

  • iespēju ikdienā saņemt nepieciešamo palīdzību;

  • pašiem ietekmēt lēmumu, kāda palīdzība un pakalpojumi ir nepieciešami, pieņemšanas procesu.

 

 Salīdzinājumā ar citiem likumdošanas aktiem, LSS Likums piedāvā plašākas tiesības uz dažādiem atbalsta un pakalpojumu veidiem. LSS Likums ir pielikums citiem spēkā esošiem likumiem, un tas neparedz nekādus tiesību ierobežojumus attiecībā uz to, ko šie likumi paredz.

 

 Ja kāds cilvēks, kas atbilst likumā minētai personu kategorijai, pieprasa atbalstu un pakalpojumus, vispirms tiek noskaidrots, vai prasītais atbilst LSS likumā noteiktajam.

 

 Cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem tas dod likumīgas tiesības uz personīgā asistenta pakalpojumiem un vēl vairākām cita veida atbalsta formām.

 

 Saskaņā ar likumu ir jāveicina līdzvērtīgu dzīves apstākļu veidošana un mērķa grupas pilnīga līdzdalība sabiedriskajā dzīvē.

 

 Pasākumi, kas nodrošina īpašu atbalstu un pakalpojumus, ir pieskaņoti katrai mērķa grupai piederošās personas individuālām vajadzībām.

 

  Mērķa grupa ir personas ar

       

  • garīgās attīstības traucējumiem, autismu vai autismam līdzīgu stāvokli

  • pieaugušā vecumā iegūtiem smadzeņu bojājumiem, kā rezultātā radušies ilgstoši vai nepārejoši intelektuāla rakstura traucējumi

  • citiem nepārejošiem fiziskiem vai psihiskiem funkcionāliem traucējumiem, kas nav saistīti ar vecumu, un kuriem, lai mazinātu ikdienas funkcionēšanas ierobežojumus, ir nepieciešami apjomīgi pakalpojumi un aprūpe

 

 

Pasākumi, kas nodrošina īpašu atbalstu un pakalpojumus

 

         1. Konsultācijas un atbalsts 

         2. Personīgais asistents  

         3. Pavadoņa pakalpojumi 

         4. Kontaktpersona 

         5. Atslogošana

         6. Īsa laika pieskatīšana  

         7. Īslaicīga uzraudzīšana (FSO skolēni, kas vecāki par 12 g.) 

         8. Ģimenes mītne / dzīvoklis ar īpašiem pakalpojumiem bērniem un

             jauniešiem.  

         9. Dzīvokļi ar īpašu atbalstu pieaugušajiem vai cita veida īpaši piemēroti

             dzīvokļi. Šeit ietilpst aprūpe, brīvais laiks un kultūra.

         10.Aprūpe – brīvais laiks - kultūra.               

 

 Konsultācijas un atbalsts. Par konsultācijām un cita veida personīgo atbalstsu atbild lēnes pašpārvaldes “Padoma un atbalsta” institūcija. Tiesības saņemt kvalificētu speciālistu, kuru profesionālās zināšanas ietver izpratni, par to, ko nozīmē “dzīvot ar smagiem funkcionāliem traucējumiem”. Tiesības saņemt kuratora, psihologa, fizioterpeita, pirmskolas izglītības konsultanta, logopēda, ergoterapeita, dietologa un citu speciālistu dažāda rakstura konsultācijas un atbalstu ir personai ar funkcionāliem traucējumiem, viņa piederīgiem un audžuģimenēm.

 

 Personīgais asistents. Viena vai vairāku personīgo asistentu pakalpojumus ir tiesīgi saņemt cilvēki, kuriem nepieciešama apjomīga palīdzība. Personīgā asistenta pakalpojums nozīmē individuālu atbalstu. Personīgā asistenta uzdevums ir palīdzēt personai ar funkcionāliem traucējumiem tur, kur tai radušās nepārvaramas grūtības. Piemēram, apģērbties un noģērbties, personīgās higiēnas un ēšanas situācijās un komunikācijā. Personai ar funkcionāliem traucējumiem ir tiesības norādīt un noteikt palīdzības sniedzējam laiku un veidu, kāda palīdzība tai ir nepieciešama.

 

 Ir vairākas pakalpojuma organizēšanas iespējas:

  • Personīgo asistenta pakalpojumu apmaksā pašvaldība.

  • Pašvaldība piešķir līdzekļus privātam uzņēmumam vai individuālam uzņēmējam, kas organizē personīgā asistenta pakalpojumu.

  • Individuālais uzņēmējs – personīgā asistenta darba devējs var būt arī pats klients.

 

 Izvēli drīkst izdarīt pakalpojuma saņēmējs.

 

 Ja personīgā asistenta pakalpojums nepārsniedz 20 stundas nedēļā, tad samaksu par darbu sedz pašvaldība.

 

 Ja personīgā asistenta palīdzība ir nepieciešama vairāk par 20 stundām nedēļā, tad, saskaņā ar likumu LASS (1993:389) “asistenta atalgojums”, finansējums asistenta darba samaksai ir jāpieprasa apdrošināšanas kasē. Apdrošināšana nosaka asistenta darba algu. Neskatoties uz šo lēmumu, pašvaldība ir atbildīga par pirmo 20 asistenta darba stundu samaksu.

 

 Personīgā asistenta pakalpojums ir pieejams līdz klienta 65. dzīves gadam. Pēc klienta 65. dzimšanas dienas asistenta darba stundu skaits vairs nedrīkst tikt palielināts.

 

  Pavadoņa pakalpojums. Pavadoņa pakalpojums ir paredzēts, lai mazinātu cilvēka ar funkcionāliem traucējumiem izolētību, kas ir neizbēgams pavadonis ievērojamu funkcionālo traucējumu gadījumos, un palīdzētu uzlabot sociālos kontaktus. Pakalpojumu drīkst saņemt gadījumos, ja cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem nav personīgā asistenta, bet viņam ir vajadzīgs pavadonis, lai piedalītos sabiedriskās dzīves norisēs, piemēram, apciemotu draugus, dotos uz kino vai pastaigās, apmeklētu teātra izrādes vai brīvā laika aktivitātes u.c. Pakalpojums realizējams klienta izvēlētajā laikā un saskaņā ar viņa individuālām vēlmēm un interesēm.

 

 Kontaktpersona var būt līdzcilvēks, paziņa vai ikviens speciālists, kurš ir ieinteresēts pildīt kontaktpersonas pienākumus, un kas vēlas būt līdzās cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem. Kontaktpersona ir pakalpojums, kas personai ar funkcionāliem traucējumiem sniedz iespēju spēt piedalīties sabiedriskās dzīves norisēs, bet, kuram ir vajadzīga palīdzība, lai viņš spētu dibināt ciešākus kontaktus ar līdzcilvēkiem. Kontaktpersona kopā ar klientu piedalās brīvā laika aktivitātēs, ir klientam līdzās, lai tādējādi mazinātos ar personas funkcionāliem traucējumiem saistītie izolācijas draudi. Kontaktpersonu ir tiesības izvēlēties klientam pašam.

 

 Personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem atbalstu var sniegt arī kāda cita ģimene. Tad to sauc par atbalsta ģimeni. Atbalsta ģimene ir alternatīva kontaktpersonai. Atbalsta ģimenes pakalpojuma mērķis ir, lai klients varētu uzturēties ārpus mājas.

 

 Atslodzes pakalpojums. Aizvietotāja pakalpojumi un īsa laika uzturēšanās mītne ir pieejama ģimenēm, kuras aprūpē cilvēku ar funkciju traucējumiem. Pakalpojums ir paredzēts, lai piederīgie varētu atslēgties no ikdienas rūpēm un piedalīties pasākumos, kuros līdzdalība cilvēkam, kuram ir funkcionālie traucējumi, būtu apgrūtinoša. Šis pakalpojums dod tiesības uz atpūtu, stimulu un vides pārmaiņām arī cilvēkam ar funkciju traucējumiem.

 

 Ģimenēm ir iespēja izvēlēties:

  • palīgs ierodas pie klienta mājās;

  • bērns dodas uz īslaicīgās uzturēšanas vietu, pie atbalsta ģimenes, uz vasaras nometni, kursiem, u.tml.

 

 Atslodze un īsa laika uzturēšanās vieta ir attiecināma kā uz bērniem, tā uz pieaugušajiem.

 

 Pakalpojums var tikt sniegts ilgāku un īsāku laiku, visu diennakti vai brīvdienās, vairākas diennaktis pēc kārtas. Tas var būt regulārs pakalpojums, bet ir arī pieejams neparedzētās dzīves situācijās.

 

 Pakalpojumam jābūt pieejamam 24 stundas diennaktī.

 

 Īsa laika pieskatīšana nozīmē organizētu bērnu uzraudzību pirms un pēc mācībām skolā, brīvdienās, studiju dienās, vasaras un pārējos skolas brīvlaikos.

 

 Pašvaldības bērnu aprūpe piedāvā visu bērnu pieskatīšanu līdz 12 gadu vecumam. Jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem pieskatīšana ir vajadzīga arī vēlāk. Šo jauniešu īsa laika pieskatīšana tiek organizēta sākot no 13 gadu vecuma līdz pat skolas absolvēšanai.

 

 Ģimenes mītne vai dzīvoklis ar īpašiem pakalpojumiem bērniem un jauniešiem, kuriem dažāda veida atbalsta ierobežojumu dēļ nav iespēju dzīvot pie vecākiem, ir tiesības dzīvot ģimenes mītnē vai dzīvoklī ar īpašiem pakalpojumiem. Vienā dzīvoklī dzīvo vairāki bērni un jaunieši, un par viņiem rūpējas personāls.

 

 Šajā likuma paragrāfa apakšpunktā ietilpst arī brīvā laika nodarbības un kultūras aktivitātes.

 

 Dzīvoklis ar īpašiem pakalpojumiem pieaugušiem. Pieaugušiem ir tiesības uz atsevišķu dzīves telpu, ko var pielāgot cilvēka, kuram ir funkcionāli traucējumi, specifiskām vajadzībām un kur ir pieejams pietiekams daudzums palīglīdzekļu. Tie var būt gan servisa dzīvokļi, gan grupu dzīvokļi. Grupu dzīvoklī ir personāls, kas tur dzīvojošiem sniedz nepieciešamo atbalstu.

 

 Servisa dzīvoklī persona ar funkcionāliem traucējumiem dzīvo patstāvīgi. Tikai vajadzības brīdī personāls sniedz atbalstu. Servisa un grupu dzīvokļi var atrasties netālu cits no cita. Tie var būt iekārtoti vienā ēkā.

 

 Ikdienas nodarbības. Tiesības uz ikdienas nodarbībām ir cilvēkiem ar garīgās attīstības un smadzeņu darbības traucējumiem, autismu darba spējīgā vecumā, un kuri nemācās vai nestrādā citur. (LSS likuma 1. un 2. mērķa grupa.)

 

 Ikdienas nodarbības nozīmē stimulēt cilvēka attīstību un kopības sajūtu atbilstoši viņa vēlmēm. Ikdienas nodarbības var tikt realizētas dienas centrā, darba vietā vai citviet.

 

 Aprūpe – brīvais laiks – kultūra. Pavadoņa, atslodzes pakalpojumi, īsa laika uzturēšanās vieta, dzīvokļi un ģimenes māja, dzīvokļi ar īpašiem pakalpojumiem iekļauj aprūpes pakalpojumus. Aprūpēt nozīmē saņemt visus vajadzīgos pakalpojumus un atbalstu, kas nepieciešams ikdienas dzīvē un nozīmē rūpēties par klienta drošību.

 

 Dzīvoklis ar īpašiem pakalpojumiem bērniem un jauniešiem pakalpojumā ir iekļautas arī brīvā laika nodarbības un kultūras aktivitātes.

 

 Individuālais plāns.  Personai, kurai atbilstoši Likumam par atbalstu un pakalpojumiem LSS tiek sastādīts individuālais darba plāns, ir tiesības piedalīties plāna izstrādē. Individuālais plāns ir sastādīts, ievērojot klienta personīgās vēlmes un intereses, un tajā var tikt iekļauti vienas vai vairāku institūciju piedāvātie pakalpojumi.  

 

 Individuālajam darba plānam ir divas daļas:

  • lemšana – nozīmē apzināt personas vai iestādes, kas piedalās klienta aprūpē;

  • – nozīmē saskaņot klienta aprūpē iesaistīto personu un iestāžu darbības laikus un ieguldījuma apjomu.

                 

Saskaņā ar 14§, pašvaldībai ir īpaša atbildība par individuālā plāna realizēšanu.             

 

 Cik kas maksā? Pārsvarā visi pakalpojumi ir bezmaksas, bet ir daži izņēmumi. Ja cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem par personīgo asistentu darbu tiek maksāts no apdrošināšanas kases saņemtajiem līdzekļiem, bet pašvaldība ir asistentu darba algu maksātāja, tad attiecīgā summa jāsamaksā pašvaldībai. Ja persona dzīvo pieaugušo dzīvoklī ar īpašiem pakalpojumiem, tad viņam ir jāsedz minimālie maksājumi par īri, brīvā laika nodarbībām un kultūras aktivitātēm. Kamēr bērns uzturas ģimenes mājā  vai servisa dzīvoklī ar īpašiem pakalpojumiem, vecāki maksā par bērna apģērbu, brīvā laika aktivitātēm, u.tml.

 

Ietekme un līdznoteikšana. Saskaņā ar likumu LSS visiem un katram atsevišķi ir jābūt visām iespējām uz ietekmi un līdznoteikšanu. Atbalsts tiek piešķirts tikai tad, kad klients pats to pieprasa. Ja persona ir jaunāka par 15 gadiem, vai izteikti funkcionālie traucējumi neļauj pieaugušajam pašam paust savu viedokli, atbalsts var tikt sniegts, ja to pieprasa aprūpētājs, sākot no 17 gadu vecuma – aizbildnis vai pārvaldnieks. Pašvaldībai ir jāsadarbojas ar organizācijām, kuras pārstāv personas ar funkcionāliem traucējumiem intereses.

 

 Pārsūdzēšanas kārtība. Neatrisināmu pretenziju gadījumos sakarā ar instances lēmumu vai pakalpojuma kvalitāti, Likums par atbalstu un pakalpojumiem (LSS) ikvienam paredz tiesības vērsties ar sūdzību tiesā.

 

 Pārvalde un uzraudzība.  Lēnes pašpārvalde ir atbildīga par padomdošanu un cita veida personīgo atbalstu.  Pašvaldība ir atbildīga  par pārējo tiesību realizāciju un ieguldījumiem. Pašvaldība un lēne viena otrai var deleģēt pilnvaras. Tas nozīmē, ka ir pašvaldības, kas pilda arī padomdevēja un personīgās palīdzības sniedzēja funkcijas.

 LSS likums neattiecas uz cilvēkiem ar normālas novecošanas laikā iegūtiem funkcionāliem traucējumiem.

 

 Landstings

 

Landstinga, jeb lēnes pašpārvaldes institūcijas redzes lokā ir visa ģeogrāfiskā Ēsterjetlande.

 

Landstinga darbības lauks ir plašs, bet galvenā uzmanība ir vērsta uz veselības un medicīnas aprūpi, kā arī uz zobārstniecību.

 

Darbības mērķis ir nodrošinārt labu veselības aprūpi visiem lēnes iedzīvotājiem.

 

Tautas balss izlemj. Landstings ir organizācija, kas var pastāvēt tikai pateicoties lēnes iedzīvotāju atbalstam. Pēc katriem četriem gadiem notiek landstinga pilnvaroto vēlēšanas. Tajās iedzīvotāji balso par politiskām partijām un politiķiem, kuri vadīs landstinga darbību. Landstinga pilnvarotie reizi gadā pulcējas, lai diskusiju rezultātā pieņemtu lēmumus par dažādiem priekšlikumiem, kas saistīti ladstinga darbības mērķiem. Šajās sapulcēs drīkst piedalīties visi interesenti.

 

Landstinga darbība tiek finasnsēta no nodokļiem. Lielāko daļu no ladstinga ienākumiem veido iedzīvotāju maksātie nodokļi.

 www.lio.se

Habilitācija

 Bērnu un jauniešu habilitācija lēnēs (Zviedrijas teritoriālā iedalījuma vienība) un „LSS” likuma realizēšana „Padoms un atbalsts” pieaugušiem.

 Habilitācija nozīmē atbalstu bērniem, jauniešiem un pieaugušiem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuviniekiem. Habilitācija ir starpprofesionāļu komanda, kuras darbība garantē situācijas kopainas izpratni. Apvienojot speciālistu kompetences, resursi kļūst daudz plašāki.

 Sabiedrības līmenī sadarbībā ar citām organizācijām un pašvaldības iestādēm habilitācija veic starpnieka funkcijas, kas ietekmē attieksmi pret bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem ar funkcionāliem traucējumiem.

 Habilitācijas darbību regulē veselības un medicīniskās aprūpes likums un likums par atbalstu un pakalpojumiem atsevišķām cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem grupām (LSS §1 un 9.1.).

 Lēnēs visaptveroša darbība, papildus rajonu habilitācijas komandu aktivitātēm, notiek, ja ir jāizskata, jānovērtē vai jākonsultē jautājumos par disfāgiju / uztura pārstrādes/ēšanas grūtībām, progresējošām stājas problēmām, alternatīvo komunikāciju (AKK), runas un/vai rakstītprasmes veicināšanu, peldēšanas nodarbībām, rehabilitāciju bērniem ar iedzimtiem sirdsdarbības traucējumiem un intensīvām grupu nodarbībām.

 ”Padoms un atbalsts” pieaugušiem darbība notiek saskaņā ar Likumu par atbalstu un pakalpojumiem LSS §1 un 9.1. Tā ir paredzēta personām, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu un pieder likumā minēto personu ar funkcionāliem traucējumiem lokam.

 

 Habilitācijas mērķis ir strādāt, izejot no katra bērna individuāliem priekšnoteikumiem, ciešā sadarbībā ar ģimeni, lai bērnam tiktu nodrošināta iespējami labāka dzīve.

 Uzdevums ir atvieglot un pēc iespējas uzlabot dzīves kvalitāti personai ar funkcionāliem traucējumiem un tās tuviniekiem;  radīt vispārējus priekšnoteikumus aktīvai līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē.  Saglabāt esošo funkcionalitāti un mazināt funkcionālo traucējumu sekas. Ievērojot gan iespējas, gan ierobežojumus, nodrošināt saturisku un jēgpilnu dzīvi.

 Komanda.  Habilitācijā strādā pieredzējuši speciālisti. Speciālistu komandas pamatu veido – ergoterapeits, kurators, logopēds, ārsts, psihologs, fizioterapeits, medicīnas māsa, speciālais pedagogs, māsa – palīgs un administratīvais personāls.

 

 Bērnu un jauniešu habilitācija

​​

 Bērnu un jauniešu habilitācijas mērķa grupa ir bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, kuriem, samazinoties funkcionēšanas spējām, ir iestājušies ilglaicīgi vai pastāvīgi funkcionālie traucējumi. Funkcionalitātes samazināšanās var būt neiroloģisks stāvoklis, reimatiska saslimšana, neiropsihiatriska problemātika, attīstības traucējumi, iedzimti vai iegūti sirdsdarbības traucējumi vai arī kāda progresējoša saslimšana. Izplatītākās diagnožu grupas ir garīgās attīstības traucējumi, kustību traucējumi, neiropsihiatriskie traucējumi.

 Bērnu habilitācijas komanda strādā sadarbībā ar ģimeni. Sadarbība ir balstīta uz brīvprātības principiem, respektējot vecāku un bērnu / jauniešu individualitāti.

 Darbā tiek ievērots konfidencialitātes princips.

 Atbilstoši bērna vajadzībām tiek organizētas tikšanās ar habilitācijas komandas speciālistiem.

Habilitācijas komanda veic izmeklēšanu, izskata dokumentus; novērtē; diagnosticē; trenē; aprūpē; konsultē; sarunājas; informē; izglīto.

 

 Pieaugušo habilitācijas ir atvērta palīdzības komanda lēnē dzīvojošo cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem habilitācijai un rehabilitācijai.

 Tās mērķis ir ar rehabilitācijas metodēm paaugstināt personas, kurai ir funkcionāli traucējumi, līdzdalību sabiedriskās dzīves norisēs. Nodrošināt iespējas uz patstāvīgu dzīvošanu un saimniekošanu; izglītību, darbu vai nodarbošanos; autovadīšanas tiesību apguvi; jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu.

 

 Mērķa grupa ir  gados jauni pieaugušie ar iedzimtiem, dzīves laikā iegūtiem smadzeņu bojājumiem vai nervu sistēmas slimībām; smadzeņu bojājumiem (CP; dažādas infekcijas; slimības vai traumas); muguras smadzeņu bojājumiem (mugurkaula smadzeņu trūce; slimības vai traumas); neiromuskulārām slimībām.

 

 Pieaugušo habilitācijas komanda piedāvā laikā ierobežotus rehabilitācijas pasākumus (saskaņā ar veselības un medicīniskās aprūpes likumu); nosaka medicīniskās rehabilitācijas vajadzībām atbilstošus pasākumus.

 

 Habilitācijas komandas sastāvā strādā ergoterapeits, kurators un ārsts. Komanda analizē medicīniskos, psiholoģiskos un sociālos aspektus, kas kavē funkcionēšanas spējas; sastāda individuālo rehabilitācijas un attīstības plānu; koordinē visu rehabilitācijas procesā iesaistīto dalībnieku sadarbību.

 

 “Padoms un atbalsts” pieaugušiem

 

 Likums par palīdzību un atbalstu (LSS) lēnes pašpārvaldei uzliek par pienākumu atbildēt par atsevišķu personu ar funkcionāliem traucējumiem ārstniecību, rehabilitāciju un tehniskiem palīglīdzekļiem.

 Sākot no 18 gadu vecuma „Padoms un atbalsts” ir pieejams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem vajadzīgas konsultācijas un palīdzība. Iedzimti vai dzīves laikā iegūti funkcionālie traucējumi ikdienas dzīvē var cilvēkiem sagādāt lielas grūtības. Sabiedrībai ir visaptveroša atbildība par cilvēku, kuriem ir funkcionāli traucējumi, iespējami labas dzīves nodrošināšanu. Atsevišķos gadījumos sabiedrībai ir jāsniedz palīdzība un atbalsts. To var panākt ar likumdošanu.

 

 Komandas resursi: Ergoterapeits, fizioterapeits, psihologs, logopēds, kurators un medicīnas māsa.

 

 „Padoms un atbalsts” sniedz individuālu atbalstu grūtībās un problēmās visās citās iespējamās dzīves situācijās un sabiedrības piedāvātām atbalsta iespējām;

konsultē un trenē, lai veicinātu funkcionēšanas spējas; atbalsta piederīgos un tuviniekus.

 

 „Padoms un atbalsts” ir papildinājums citām atbalsta iespējām, ko cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem ir tiesīgs saņemt no medicīniskā, habilitācijas un rehabilitācijas pakalpojumu piedāvājuma klāsta, un, kas nav saņemami citādā veidā. Ja netiek apmierinātas cilvēka ar funkcionāliem traucējumiem vajadzības pēc palīdzības, LSS likums paredz tiesības vainīgo sūdzēt tiesā.

 

LSS likums neattiecas uz cilvēkiem ar normālas novecošanas laikā iegūtiem funkcionāliem traucējumiem.

Īsa laika uzturēšanās un brīvā laika pavadīšanas pakalpojums Villerkulla

Adrese: Burensköldsvägen 39, Mjölby pilsētā

 Darbības mērķi

  • Vecākiem sniegt atslodzi un pārliecību par bērna drošību,

  • Atbalstīt bērnus un jauniešus viņu ikdienas nodarbēs – ēšana, personīgā higiēna, u.tml.

  • Sniegt bērniem un jauniešiem iespējami labu aprūpi,

  • Piepildīt bērnu un jauniešu brīvo laiku ar jēgpilnām nodarbībām,

  • Sadarbībā ar vecākiem un izglītības iestādēm izstrādāt kopējas vadlīnijas, lai pilnvērtīgāk realizētu katra bērna un jaunieša individuālo attīstības plānu.

 

 Kas ir īsa laika uzturēšanās un brīvā laika pavadīšanas vietas klienti?

 

 Šeit pieņem bērnus vecumā no 0 – 21 (23) gadiem.

 

 Brīvā laika pavadīšanas vieta ir paredzēta bērniem un jauniešiem no 12 gadu vecuma līdz skolas beigšanai.

 

 Vienlaicīgi šeit var uzturēties 13 dažāda vecuma bērni un jaunieši.

 

 Kas jādara pirms bērns vai jaunietis sāk apmeklēt īsa laika uzturēšanās un brīvā laika pavadīšanas vietu?

 

 Pirmajā tikšanās reizē, kad bērns vai jaunietis kopā ar vecākiem ierodas pakalpojumā, notiek iepazīšanās. Tiek stāstīts un rādīts, kas te notiek.

 

 Pēc tam sākas adaptēšanās laiks. Tas katram ir atšķirīgs un piemērojams atbilstoši individuālām prasībām. Vienai daļai vajadzīgs ilgāks laiks, bet citi ir gatavi pie mums palikt jau pēc dažiem apmeklējumiem.

 

 Lai bērns justos droši, personālam ir jāzina bērna ikdienas ieradumi un uzvedības izpausmes, tādēļ vecākiem par bērnu ir jāizpilda apjomīga aptaujas karte.

 

 Kā notiek pieteikšanās?

 

 Ģimenēm tiek izsūtītas kalendāro laika grafiku veidlapas, kur vecāki trīs mēnešus iepriekš atzīmē sev vēlamos atslodzes laikus. Lēmumu par bērnam piešķirto uzturēšanās dienu skaitu iestādē pieņem pašvaldības atbildīgais speciālists.

 

 Piemēri vienai diennaktij:

No pirmdienas plkst. 08.00 līdz otrdienas plkst. 08.00

Pirmdien no plkst. 08.00 līdz plkst. 19.00

 Ja bērns vai jaunietis pakalpojumā uzturas ilgāk par 24 stundām, tiek rēķinātas divas dienas.

 Ja bērns vai jaunietis saslimst vai kādu citu iemeslu dēļ nevar ierasties izglītības iestādē, viņš nedrīkst apmeklēt arī īsā laika uzturēšanās un brīvā laika pavadīšanas vietu! Vecākam ir jāņem darba nespējas lapa. Neizmantotās dienas netiek atlīdzinātas!

 

 Ja bērns vai jaunietis pie mums uzturas ilgāk par 24 stundām, tiek rēķinātas divas dienas.

 

 Ja bērnam pakalpojumā jāpaliek ilgāku laiku, jo vecāki uz vairākām dienām dodas ārzemju ceļojumā, ir ielūgti uz kāzām u.tml., tad vecāki par to mūs informē, veicot kalendārajā laika plānā īpašu atzīmi. Pakalpojuma personāls cenšas darīt visu, lai vecāku vēlēšanās tiktu apmierināta.

 

 Kad kalendārais laika grafiks ir gatavs, tas tiek aizsūtīts ģimenēm. lai iepazītos ar apmeklējumu laika plānojumu. Diemžēl, nav iespējams visām ģimenēm piedāvāt izvēlētos laikus, bet personāls cenšas būt elastīgs, lai vecāki būtu apmierināti. Vecākiem tiek dota nedēļa ierosinājumu izteikšanai, ja tādu nav, laika grafiks stājas spēkā.

Brīvā laika pavadīšanas vieta ir atvērta no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 7:00 līdz 18:00.

 Šeit bērni vai jaunieši atrodas tikai tajā laikā, kamēr vecāki strādā vai mācās.

 

 Par personāla brīvdienām un mācību dienām tiek paziņots savlaicīgi.

 

 Lai atvieglotu kalendārā laika grafika sagatavošanu, mēs lūdzam atsūtīt pieteikuma veidlapas ne vēlāk kā pēdējā noteiktajā iesniegšanas dienā. Iebildumus un citus viedokļus aicinām iesniegt savlaicīgi, noteiktajā laikā.

 

 Ja piedāvātie laiki dažādu iemeslu dēļ nav jums piemēroti, par to lūdzam paziņot iespējami drīz.

 Vecākiem ir jāmaksā par ēdienreizēm. Katru mēnesi vecākiem tiek izsūtīts rēķins.

 

 Bērniem un jauniešiem ir nepieciešama kabatas nauda. Tā var tikt izmantota saldumu, kino vai citu pasākumu biļešu iegādei u.c.

 

 Kas strādā īsā laika uzturēšanās un brīvā laika pavadīšanas vietā?

 

 Šeit strādā 11 dažādu izglītības līmeņu speciālisti. 8 – dienā un 3 – naktī. Mūsu dažādās izglītības vieno zināšanas par sociālo un medicīnisko aprūpi.

 

 Ieteikumi vecākiem:
 
  • Apģērbu vēlams marķēt (iešūt vai ierakstīt pazīšanās zīmes).

  • Apģērbam jābūt atbilstošam laika apstākļiem.

  • Mēs neatbildam par līdzpaņemtajām rotaļlietām.

  • Lai neinficētu pārējos, pēc slimošanas vēl ir jāpaliek mājās.

  • Vecāki ir atbildīgi par visa veida transporta un pavadoņu savlaicīgu pasūtīšanu, lai bērns vai jaunietis nokļūtu izglītības iestādē.

  • Vecāki ir atbildīgi, lai tiktu uzturēts kontakts ar rajona medmāsu.

 

 

 Plānošanas dienas. Īsā laika uzturēšanās un brīvā laika pavadīšanas vieta darba plānošanas dēļ ir slēgta divas dienas pavasarī, divas – rudenī un vienu nedēļu vasarā.

 

 Konkrētie datumi tiek paziņoti savlaicīgi.

Transportpakalpojumi

 

 Transportpakalpojumi ir sabiedriski finansēta darbība, ko veic ar sabiedriskā tranporta līdzekļiem.

 

  Pakalpojums sniedz iespēju vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem pašvaldības vai lēnes teritorijā pārvietoties taksometros vai speciāli pielāgotos transportlīdzekļos, maksājot līdzīgu cenu kā pārējie iedzīvotāji, pērkot biļeti sabiedriskajā transportā. Pieprasīt transportpakalpojumu kompensāciju var saskaņā ar Likumu par transportpakalpojumiem.

 Cilvēkiem ar ievērojamiem funkcionāliem traucējumiem transportpakalpojums tiek piešķirts uz termiņu, sākot no sešiem mēnešiem. Saskaņā ar Likumu par Valsts transporta pakalpojumiem un Likumu par transportpakalpojumiem pašvaldībai ir jāpiedalās cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem pārvadājumu izmaksu segšanā. Aprūpes pārvalde atbild par pašvaldības, lēnes un valsts transporta pakalpojumiem.

 Pakalpojuma pieprasītājam ir jāaizpilda speciāla aptaujas lapa, kurā tiek norādīts:

Funkcionālais traucējums. Slikta redze; valodas traucējumi; pārvietošanās grūtības; kustību traucējumi; orientēšanās grūtības; riteņkrēsls; jāieceļ un jāizceļ no transportlīdzekļa; jāved riteņkrēslā vai guļus stāvoklī. Tehniskie palīglīdzekļi brauciena laikā. Smags elektriskais riteņkrēsls > 50kg; viegls elektriskais riteņkrēsls < 50kg; riteņkrēsls; cita palīgierīce; rulators. Tiek atzīmēta vēlamā izbraukšans un atgriešanās vieta, datums, pulksteņa laiks, transportlīdzekļa veids.

Pašvaldība izvērtē pieprasījumu un par slēdzienu paziņo klientam.

​​

Dzīves vietas pielāgošanas pabalsts

Katram pašvaldības iedzīvotājam ar fiziskiem vai psihiskiem funkcionālajiem traucējumiem ir tiesības pielāgot savu dzīves vietu, lai tajā varētu turpināt dzīvot iespējami neatkarīgu dzīvi.

Dzīvesvietas pielāgošanas pabalsta piesķiršanas process Mjelbī pašvaldības uzraudzībā notiek sekojoši:

Persona, kurai ir funkcionāli traucējumi, sazinās ar ergoterapeitu vai ārstējošo ārstu. Ergoterapeits veic mājas vizīti, dažreiz tas notiek kopā ar Mjelbī pašvaldības tehnisko darbinieku. Pēc tam tiek aprakstīti veicamie pārmaiņu soļi. Šie soļi var būt sākot no sliekšņa novākšanas līdz pat pilnīgai mājas pārbūvei. Galvenais priekšnoteikums ir, lai dzīves vietas pielāgošanas laikā, mājokļa iekšpusē un ārpusē, tiktu likvidēti visi traucējošie elementi, kas kaut kādā veidā cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem kavē dzīvot neatkarīgu dzīvi.

Mājokļa pielāgošanas pabalstu maksā pašvaldība un tam ir jāsedz visas ar mājokļa pielāgošanu saistītās izmaksas. Pašvaldībai ir jāpalīdz realizēt arī atsevišķus lūgumus un veikt nepieciešamās darbības.

Ja mājokļa pielāgošanas izmaksas divkāršā apmērā pārsniedz pamatpabalsta apjomu, tad lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem pašvaldības tehniskajā nodaļā. Visos pārējos gadījumos lēmumus pieņem pašvaldības valde iknedēļas darba lietu komisijā.

Ja prasītāju neapmierina pašvaldības lēmums, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.