Bērni, kuriem ir autisms un Aspergera sindroms. Ikdienas praktiskā pieredze
Grāmatā ir apkopota psiholoģes Vandas Vaclavas divdesmit gadu praktiskā darba pieredze. Par pētījumu dokumentēšanu un vizuālo noformējumu gādājuši - speciālās izglītības pedagoģe Ulla Aldenrūda un psihologs un fotogrāfs Stēfans Ilsteds.
Kā rīkoties, lai palīdzētu bērnam? Strādājot ar bērniem un jauniešiem, kuriem ir autisms vai Aspergera sindroms, bieži vien nākas meklēt atbildes uz šo jautājumu. Grāmata domāta vispirms jau vecākiem, asistentiem un pedagogiem, kas ikdienā kontaktējas ar šādiem bērniem un jauniešiem.
Par godu Vermlandes (Zviedrija) Psihologu asociācijas jubilejai un latviešu valodā pārtulkotās grāmatas “Bērni, kuriem ir autisms un Aspergera sindroms – ikdienas praktiskā darba pieredze” klajā nākšanai, 2003. gada aprīlī tika organizēts semināru cikls, kurā piedalījās ievērojams skaits šīs asociācijas pārstāvju, to skaitā viens no grāmatas autoriem Stēfans lsteds (Stefan Illstedt).
Daži fragmenti no Stēfana Ilsteda priekšlasījuma:
Skatījums uz autismu
Tā cēlonis nav:
-
psihiska slimība, piem.: psihoze;
-
traucētās/vēsās attiecībās;
-
audzināšanā;
-
“Paša izvēlēts, lai paslēptos”.
Tas ir:
-
funkcionāls traucējums / nespēja;
-
cits domāšanas un jušanas veids;
-
mēdz būt kombinācijā ar garīgās attīstības aizturi;
-
persona / bērns, kuram ir autisms / Aspergera sindroms.
Visas autisma spektrā esošās personas ir savstarpēji ļoti atšķirīgi indivīdi.
Autisma spektra diagnožu trīs pamatkritēriji
1.Sociālās saskarsmes grūtības
Agrīnās pazīmes bērna sociālā saskarsmē, kas var būt autisma pazīmes (līdz 1 g.v.):
Piemēram, grūtības ar:
-
smaidu kontaktējoties;
-
roku izstiepšanu;
-
skaidru acu kontaktu;
-
balsi;
-
pārmaiņām;
-
māšanu un slēpšanās rotaļām;
-
jūtu pareizu izpaušanu;
-
uzmanības sadalīšanu;
-
sociālo atsauksmi.
Bērns ar autismu 2- 3 gadu vecumā neizrāda interesi par, piem., rotaļām ar citiem bērniem un pulcēšanos.
Bērns lielāko daļu laika pavada vienatnē vai spēlēs, piem., ar būvrotaļlietām, puzlēm.
Pirmsskolas vecuma bērniem ar augsti funkcionējošu autismu (Aspergera sindromu (AS)) bieži ir līdzīgas sociālas grūtības, bet tās parādās vēlāk.Viņi labprātāk rotaļājas ar vecāka gadagājuma cilvēku / pieaugušo. Grūtības ar noslēpumiem. Grūtības ar rotaļām un likumiem. Viņi negrib, ka citi bērni viņus traucē. Meitenes ar AS, tiek uztvertas kā ārkārtīgi kautrīgas.
Skolas vecuma bērniem ar augsti funkcionējošu autismu (AS) ir grūtības ar prasībām un, to, ka citi pieņem lēmumus. Grūtības ar darbu grupās, iesaistīšanos lielās grupās, kur ir juceklis un neziņa par darāmo. Piem., sporta nodarbībās, starpbrīžos, neorganizētās situācijās. Grūtības ar ķermeņa valodas un sociālo kodu nolasīšanu; draudzības attīstīšanu. Grūtības ar tādiem sociāliem jēdzieniem, kā “draugs”, “mierināšana”, “precējies”; rūpēm par higiēnu un apģērbu.
2. Grūtības ar verbālo komunikāciju
Bērni, kuriem ir autisms:
dažreiz bērns ir runājis nedaudz vārdus atbilstošā vecumā, piem.: 1,5 gadu v., bet pēc tam apklusis;
daudzi skolas vecuma bērni izsaka tikai dažus vārdus vai nerunā vispār;
dažreiz novērojama eholālija – citu teiktā atkārtošana;
jūk personas vietniekvārdi, piem., es = tu.
Bērniem ar augsti funkcionējošu autismu dažreiz aizkavēta valodas attīstība, kas pēkšņi var atraisīties piem., 4 gadu vecumā.
Var būt speciāli vārdi vai izteicieni, kas rada “vecmodīgu” iespaidu.
Personām, kurām ir autisms, grūtības sagādā valodas pragmatiskā daļa, t.i. valodas pielāgošana situācijai.
Daudziem ir detalizēta interpretācija bez spējas nolasīt, vai otrs ir ieinteresēts.
Grūtības atrast kaut kā kopsakarības. “Noturēties pie vadlīnijas”. Tā vietā viņi atceras daudzas detaļas.
Viņiem bieži ir konkrētā / “burtiskā” valodas uztvere. Papildus grūtības rada joki, ironija, metaforas un abstrakti vārdi.
Daudzi var izteikt nepiedienīgas lietas. Nepadomā, ka tas var sāpināt. Godīgi!
Viņi bieži uzskata, ka mēs daudz nevajadzīgi tērzējam, piem., par laiku, ģimeni un tenkojam.
Bieži persona ar AS noteikumus izpilda burtiski. “Visam jābūt perfekti!”
Viegli var pārvērtēt skolēna valodas spējas. Bieži ir daudz “tukšumi”, īpaši sociālos jēdzienos.
3. a) Paredzamības nepieciešamība
Bērniem, kuriem ir autisms, nepatīk pārmaiņas. Viņi grib to, pie kā pieraduši vai uz ko noskaņojušies.
Daži bērni ir fiksējušies, piem., uz mīļāko rotaļlietu, kura visur jāņem līdzi. Bieži tā ir maza, cieta, piem., plastmasas priekšmets.
Bērnam, kuram ir augsti funkcionējošs autisms, arī ir grūtības ar pārmaiņām un neziņu, kas notiks tālāk.
Visam jābūt pēc bērna prasībām. Ietiepīgi.
Bērniem ar augsti funkc, aut. bieži nepieciešama kārtība un skaidrība. Piem., uz šķīvja nedrīkst sajaukt ēdienu.
Autisma spektra personām nepieciešams zināt, kas būs jādara. Pieaugušajiem bērns ir jāsagatavo gaidāmajiem darbiem. Vislabāk tas izdodas ar vizuālu informāciju.
Personām, kurām ir autisms, rada grūtības eksekutīvās (izpildu) funkcijas, piem.: plānošana, organizēšana un laika izpratne. Tāpēc nepieciešama paredzamās darbības izskaidrošanas sistēma.
Vizuālā izskaidrošanas pedagoģija
Personai ir jāsaņem atbildes uz 5 jautājumiem:
Kas man būs jādara?
Kur es būšu?
Cik daudz man jādara?
Cik ilgi man tas jādara?
Ko es darīšu pēc tam?
Bērniem ar zemu garīgās attīstības līmeni izmanto 1) priekšmetus vai 2) attēlus.
Bērniem augstākā attīstības līmenī 3) burtus.
Tiek izmantoti dažādi dienas plāna veidi vai citi vizuāli palīglīdzekļi.
3. b) Speciālās intereses:
Bērniem, kuriem ir autisms, padodas, piem., puzles likšana, būvēšana ar lego, formu piemeklēšana un rakstu likšana. Viņi labprāt rindo vai šķiro priekšmetus.
Pirmsskolas vecuma bērniem, kuriem ir augsti funkcionējošs autisms, var padoties burti un cipari, bet grūtības var sagādāt, piem., citu bērnu vārdi.
Skolas vecuma bērniem, kuriem ir augsti funkcionējošs autisms, bieži ir speciāla interešu joma, ar ko viņš / viņa ļoti aizraujas.
Bieži tie ir transporta līdzekļi, fantāziju pasaule, vēsture, tabulas, speciālas personas u.c. fakti.
Daudziem patīk dators un tas atbilst viņu loģiskai domāšanai.
Viņi ievēro detaļas, bet nepamana kopumu un būtību, t.i. centrālās saskaņas grūtības.
Pildot uzdevumu vai darbojoties, skolas vecuma bērns tiek uztverts kā traucējošs un ar koncentrēšanās grūtībām. Īpaši tas parādās sliktas darba organizācijas gadījumā.
3. c) Uztveres traucējumi:
Pārāk liela redzes jutība.
Pārāk liela ādas jutība. Visbiežāk labāk izmantot īsus, ātrus fiziskus tvērienus vai pieskārienus. Brīvu, nepiekļāvīgu apģērbu!
Pārāk liela dzirdes jutība. “Vai nu ieslēgts vai izslēgts”.
Jutīgi pret smaržu, garšu, konsistenci.
Nav mērķtiecīga muskuļu savilkšanās. Grūtības ar attālumu, ātrumu un virzienu noteikšanu;
Grūtības ar seju atpazīšanu.
3. d) Motoriskās grūtības:
Daudziem bērniem ir labi attīstīta motorika, bet viņi mēdz, piem., griezties un skriet pa apli.
Daudziem bērniem ar augsti funkcionējošu autismu ir grūtības ar motoriku: viņu kustības ir neveiklas, stīvas, viņiem nepatīk sports un vingrošana. Koordinācijas un automātikas trūkums.
Viņiem var būt grūtības arī ar smalko motoriku. Daudzu rokraksts ir grūti salasāms, un mazotnē grūtības rada mezglu sasiešana, pogāšana utt.
Personām ar augsti funkcionējošu autismu piemītošās labās īpašības:
Ar visu sirdi nododas savai interešu jomai.
Labi saskata detaļas. Laba detaļu atmiņa.
Ļoti precīzi. Dažreiz pedantiski.
Tieši, godīgi komunicējot.
Viņiem vienalga, ko citi domā. Sociāli emocionālais faktors viņus neietekmē.
Var piemist oriģinālas domas un teicieni.
Loģiskā domāšana. Daudziem padodas darbs ar datoru.
Īpašas zināšanas un talanti.
Godīguma un žēlsirdības jūtas. Rūpes par tiem, kas cieš, visbiežāk tālumā.
Nemiera, agresivitātes, pašdestruktīvas uzvedības iemesls bieži ir stress.
Lietas, kas mazina personu, kurām ir autisma spektra traucējumi, stresu:
-
Skaidri parādiet, kas personai ir jādara!
-
Īsi, pārskatāmi uzdevumi.
-
Skaidrs sākums – skaidras beigas.
-
Ikdienas rutīna mājās.
-
Sagatavotas pārmaiņas – vislabāk vizuālas.
-
Balva, piem.,10 minūtes mīļākā nodarbošanās.
-
Uzslavējiet! Skaidri un saprotami.
-
Novērojiet vai persona reaģē negatīvi uz kaut ko īpašu (piem., skaņu, smaržu, krāsām)!
-
Radiet klusu vidi!
-
Ērti sēdēt.
-
Mācieties kādu fizisku aktivitāti!
-
Individuāls ķermeņa kontakts.
-
Kā persona atpūšas? Iemācieties atbrīvoties!
-
Līdzsvars aktivitātēs. Dažādi prasību līmeņi.
-
Iemāciet lūgt pēc palīdzības!
-
Komunikācija.
-
Izvēles karte vai izvēle starp divām lietām.
-
Sakiet, kas personai jādara! Nesakiet, kas nav jādara!
-
Izrādiet personai cieņu! Nepazemojiet / nepiespiediet!
-
Izvairieties no piespiedu situācijām! Tā vietā: vadiet, esiet skaidri.
-
Uz jautājumu nevajadzētu atbildēt ar “Nē” (tā ir vienkāršāk). Esiet tiešāks – sakiet, ko jūs darīsiet!
-
Palīdziet personai aprakstīt sajūtas ar vārdiem!
-
Piedāvājiet alternatīvu dusmu gadījumā, piem., plēst papīru!
-
Iemāciet personai dažas vienkāršas aktivitātes, rotaļas, ko veikt vienatnē, un dažas, ko veikt kopā ar kādu citu!
-
“Dzīves grāmata” – mana dzīve attēlos.
-
Veidojiet “Sociālos gadījumus” kā ceļvedi!
-
Mēģiniet būt pacietīgs! Persona dara to, ko viņš / viņa spēj.
Iegūsti vairāk zināšanu par autisma spektra traucējumiem!
Grāmatu “Bērni, kuriem ir autisms un Aspergera sindroms” var iegādāties:
-
internetveikalāgramata24.lv (Jumava):
http://gramata24.lv/products/berni-kuriem-ir-autisms-un-aspergera-sindroms/
2. J. Rozes grāmatnīcā: