Komunikācija ir informācijas apmaiņas process.

​

 Tās dalībnieki cenšas realizēt savus mērķus, vajadzības un intereses savstarpēji ietekmējot cits citu.

​

 Komunikācijā svarīgi ir: sūtītājs, saņēmējs.

​

 Komunikācija ir mijiedarbīga darbība. Abas iesaistītās puses ir vienlaikus un pa kārtai saņēmēji un nosūtītāji.

​

 Alternatīvā un augmentatīvā komunikācija tiek lietota, lai varētu sazināties tie, kam ir traucēta vai ierobežota iespēja saprasties ar runātas vai rakstītas valodas palīdzību.

​

 Alternatīvā komunikācija (aizstājošā) – tiek lietota, ja cilvēks nerunā.

​

 Augmentatīvā komunikācija (atbalstošā) – tiek lietota, lai palīdzētu izteikties.

 

 Pirms komunikācijas līdzekļu izvēles, jānoskaidro:

​

•Kas rada bērnam komunikācijas problēmas?

•Kā cilvēks sazinās?

•Kādas ir viņa komunikācijas vajadzības?

•Kāda ir viņa iekšējā valoda, valodas sapratne un izpausme?

•Kādas no esošajām alternatīvajām metodēm viņam būtu iespēja izmantot?

•Kuras no šīm metodēm, ko viņš spētu izmantot, vislabāk apmierinātu viņa komunikācijas vajadzības?

​

(http://www.iic.lv/wp-ontent/uploads/2015/06/alternativa_argumentativa_komunikacija.pdf)

​